Uz sākumu/Fotogrāfijas

LĪBIEŠU TAUTAS KULTŪRA


Fotogrāfijas no Kurzemes lībiešu ciemiem 1902.–1927.

Lībieši ir vistālāk rietumos dzīvojošā Baltijas jūras somu tauta. Viņi apdzīvoja plašu teritoriju Vidzemē un Kurzemē. Pirms Otrā pasaules kara lībieši bija palikuši vairs tikai divpadsmit Kurzemes piekrastes zvejnieku ciemos. Tie bija: Lūžņa, Miķeļtornis, Lielirbe, Jaunciems, Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Kolka un Melnsils. Ciemi atradās apmēram 60 km garā un dažus kilometrus platā piekrastes joslā, kas stiepās uz rietumiem no vistālākā Kurzemes ziemeļu punkta – Kolkas.
Rietumlībieši dēvēja sevi par rāndalizt (jūrmalnieki) un austrumlībieši par kalāmīed (zvejnieki). Lībiešu valoda rāndakēļ (jūrmalnieku valoda) iedalījās rietumu un austrumu izloksnēs. Lībiešu valodu kā dzimto runā vairs tikai kāds desmits lībiešu, bet 20. gadsimta sākumā lībiešu valodā runāja vēl pāris tūkstoši cilvēku. Kopīgo nosaukumu līvli (lībietis) lībieši sāka lietot nacionālās atmodas laikos pēc Pirmā pasaules kara.

EKSPEDĪCIJAS

A. J. Šēgrēns
Somu valodnieks A. J. Šēgrēns (1794.-1855.) aizsāka jaunu posmu lībiešu un lībiešu valodas izpētē. Šēgrēns vāca lībiešu valodas materiālus un noskaidroja austrumlībiešu un rietumlībiešu skaitu Kurzemē 1846. un 1852. gadā. Lībiešu valodas pētniecību vēlāk turpināja arī daudzi citi zinātnieki, tostarp profesori Ē. N. Setele un Lauri Ketunens. Līdz ar valodniekiem lībiešu pētniecībā iesaistījās arī etnogrāfi un folkloristi.

A. O. Heikels
1902. gadā Somijas nacionālā muzeja Etnogrāfijas nodaļas intendants A. O. Heikels trīs Baltijas jūras provinces aptverošās ekspedīcijas laikā apmeklēja arī lībiešus. Viņš pētīja lībiešu apdzīvoto teritoriju Kurzemes ziemeļu piekrastē no Miķeļtorņa (Pissen) caur Mazirbi (Irben) līdz Kolkai (Domesnäs). Heikels fotografēja arī lībiešu celtnes un apģērbu. Vienlaikus viņš vāca lībiešu materiālus Somijas nacionālā muzeja fondiem.

Ē. N. Setele, Ē. A. Sārimā un Vilho Setele
Helsinku universitātes somu valodas un literatūras profesors (1893.-1929.) Ē. N. Setele devās otrajā ekspedīcijā pie lībiešiem 1912. gadā. Kopā ar Seteli brauca filoloģijas maģistrs Ē. A. Sārimā un Seteles dēls Vilho. Maģistrs Sārimā vāca lībiešu folkloras materiālus. Vilho Setele uzņēma daudzas etnogrāfiskas fotogrāfijas un lībiešu portretus. Viņš rūpējās arī par valodas ierakstīšanai iegādātā parlogrāfa darbu.

Lauri Ketunens un Oskars Loritss
Tartu universitātes Baltijas jūras somu valodu profesors (1919.-1925.) Lauri Ketunens devās pirmajā ekspedīcijā uz lībiešu krastu 1920. gadā. Ketunena ceļabiedrs bija viņa toreizējais students Oskars Loritss, kas vairāk nekā jebkurš cits ir savācis un publicējis lībiešu folkloras materiālus, tostarp lībiešu tautasdziesmas. Loritsa disertācija “Lībiešu tautas ticējumi” (Liivi rahva usund) iznāca 1926. gadā. Pētīdams lībiešu valodu, Lauri Ketunens fotografēja dzīvi lībiešu ciemos 1920., 1921., 1923. un 1925. gadā. Ketunens apmeklēja lībiešu krastu vienpadsmit reizes. Viņa pētījumu rezultātā tapa bagātīgs materiālu klāsts, to skaitā lībiešu valodas dialektu paraugu krājums un lībiešu valodas vārdnīca.

Ferdinands Leinboks-Linnuss
Igauņu etnogrāfs, Igaunijas tautas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītājs Ferdinands Leinboks-Linnuss fotografēja biškopību lībiešu ciemos 1927. gadā. Viņš ir sarakstījis pētījumus par lībiešu zvejniecību un vēžošanu un piedalījās pirmās dokumentālās filmas par lībiešiem izveidē.

1. Profesors Ē. N. Setele un fil. maģistrs Ē. A. Sārimā brauc laivā uz Miķeļtorni. Foto: Vilho Setele, 1912.
2. Viljams Krišjānis sarunājas ar profesoru Ē. N. Seteli Miķeļtornī. Foto: Vilho Setele, 1912.
3. Profesora Ē. N. Seteles ekspedīcijas piederumi tiek vesti ar zirgu uz Lielirbi. Miķeļtornis – Lielirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
4. Ede Rozenfelde Pitragā stāsta maģistram Ē. A. Sārimā buramvārdus. Foto: Vilho Setele, 1912.
5. Profesora Ē. N. Seteles teicējs Indriķis Kandiss Jaunciemā. Foto: Vilho Setele, 1912.
6. Fonogrāfa klausīšanās Lūžņā. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
7. ”Vilciens nāk dziedādams.”
Profesors Lauri Ketunens un igauņu students Oskars Loritss mazbānīša vagonā ceļo no Ventspils uz Lūžņu. Vācu karaspēka vajadzībām izbūvētais šaursliežu dzelzceļš šķērsoja piekrastes ciemus līdz Mazirbei. Pēc pirmā pasaules kara ar visu inventāru civilai lietošanai atstātais dzelzceļš bija svarīgs pasažieru un preču kustībai. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
8. ”Jūrmalnieku valodas” teicēji Marija un Didriķis Leiši. Lūžņa. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
9. Profesora Lauri Ketunena students igaunis Oskars Loritss un valodas teicēja Marija Leite. Lūžņa. Foto: Lauri Ketunens, 15.6.1920.
10. Teicēja no Vaides Katrīne Zēberga ar saviem dēliem. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
11. Miķeļtornī cilvēki dzīvoja arī vācu karaspēka atstātajās zemnīcās.
No mājas bija a redzams tikai jumts, durvis un logi. Zemnīcas bija izraktas piekrastes kāpās Pirmā pasaules kara laikā. Foto: Lauri Ketunens, 19.6.1920.

DABA, IEDZĪVOTĀJI UN ĒKAS

Jūra, zemas smilšu pludmales, bāli dzeltenīgas kāpas, kas paceļas meža malā, starp tām purvainas vigas un nelieli smilšaini lauki – šāda ir Kurzemes lībiešu ciemu ainava.

Lībiešu ciemi bija nelieli viensētu tipa ciemi. Starp piekrastes kāpām uzceltās ēkas no jūras puses nebija redzamas. Tikai valgumi, tīklu būdas un vabas liecināja par ciemu esamību.

Vēl 20. gadsimta sākumā vecajās lībiešu ēkās bija vērojamas latviešu un lietuviešu būvniecības stilam raksturīgās arhaiskās iezīmes. Par tādām uzskatāms dūmnams, kas bija īpaša no baļķiem būvēta virtuves ēka. Grīdas idū bija vaļējs pavards un virs tā uz garenvirzienā novietota ārda iekarināts katls. Dūmnamā tika veikti dažādi saimniecības darbi – alus darīšana, veļas mazgāšana, lopu kaušana, ēdiena pagatavošana vasarā, turpat arī ēda. Uz nama kārtīm tika žāvētas butes, renģes un brētliņas. Dūmnams kā pavarda kambaris saglabājās arī lībiešu vecajās dzīvojamajās ēkās, kuras sastāvēja no dzīvojamās istabas un priekšnama. Priekšnamā nebija logu, tajā atradās zemes grīda, vaļējs pavards un ārdi katlu iekāršanai. Pavarda telpa pildīja arī priekšnama funkcijas. Istabas krāsns tika kurināta no priekšnama. Priekšnama otrajā pusē reizēm izbūvēja arī otru dzīvojamo istabu. Papildu vieta tika iegūta arī, pagarinot dzīvojamo māju ar jaunu istabu, virtuvi vai kambari. Šādi bijusī pavarda telpa kļuva par priekšnamu ēkas otrajā pusē.

Saimniecības ēkas bija novietotas ap dzīvojamo ēku. Klēts bija divdaļīga, un divas blakus klētis atradās zem kopīga jumta vai veidoja vienu īpašu ēku. Divdaļīgās ēkas durvis bija tās garajā sānā. Kūts ēkā ietilpa arī siena šķūnis un tai piekļautā nojume, kas tika izmantota par ratnīcu. Pirts atradās akas tuvumā, bet rija - ārpus pagalma. Rijas ēkā ietilpa arī piedarbs un siena šķūnis. Piedarbs atradās ēkas galā, un tajā notika kulšana.

Vecajām lībiešu ēkām bija divslīpju seglu jumts. Uz āķiem atbalstīta nokare un smagie jumta baļķi turēja lubu klājumu. Pēc jumta konstrukcijas lībiešu ēkas atbilst latviešu un kopumā Austrumeiropas būvniecības tradīcijām. Ēkas galvenokārt tika būvētas uz masīviem pamata baļķiem tieši uz zemes.

Ar lubām apjumtās zvejnieku tīklu būdas atradās krasta tuvumā. Tajās nolika tīklus, kad tie bija izžuvuši uz vabām. Valgumu tuvumā uzbūvētās vabas izgatavoja no balstošām koka kārtīm, kuras uzslēja rindās smilšainajā zemē paralēli krastam.

12. Skats no Miķeļtorņa bākas. Miķeļtorņa valgums. Foto: Vilho Setele, 1912.
13. Piekrastes ainava. Nabeļi. Foto: Vilho Setele, 1912.
14. Piekrastes ainava. Nabeļi. Foto: Vilho Setele, 1912.
15. “Baltais kalns” ––ceļojošā kāpa. kāpa. Lielirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
16. Viga (purvaina vieta starp kāpām). Lielirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
17. Senais jūras pamats. Lielirbe. Foto: Lauri Ketunens, 1921.
18. Kolkas piekraste. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
19. Lielirbes valgums. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
20. Tīkli uz vabām. Kolka. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
21. Dūmnamiņš un veļas sile pie sienas. Pa kreisi Andrejs Veinbergs. Lūžņa. Foto: Vilho Setele, 1912.
22. Aka un māja. Melnsils. Foto: Vilho Setele, 1912.
23. No istabas un priekšnama sastāvošās Vigu mājas Miķeļtornī. Smagie jumta baļķi tur lubu jumtu. Foto: Vilho Setele, 1912.
24. Draudziņu sēta Lūžņā. Foto: Vilho Setele, 1912.
25. Dzīvojamā ēka Miķeļtornī. Foto: Vilho Setele, 1912.
26. Pamesta sēta, kurā ietilpst klēts, dzīvojamā istaba, priekšnams un stallis. Melnsils. Foto: Vilho Setele, 1912.
27. Lībiešu sēta Jaunciemā. Foto: A. O. Heikels, 1902.
28. Dzīvojamā ēka. Kolka. Foto: Vilho Setele, 1912.
29. Baķu sēta. Melnsils. Foto: Vilho Setele, 1912.
30. Klētis. Pitrags. Foto: Vilho Setele, 1912.
31. Klēts Košragā. Foto: Vilho Setele, 1912.
32. Klēts Sīkragā. Foto: Vilho Setele, 1912.
33. No vecas laivas izgatavots dūmnams. Mazirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
34. No vecas laivas izgatavots dūmnams. Kolka. Foto: Vilho Setele, 1912.
35. Prinču sētas pirts. Miķeļtornis. Foto: Vilho Setele, 1912.
36. Prinču sētas rija. Miķeļtornis. Foto: Vilho Setele, 1912.
37. Kartupeļu pagrabs. Pitrags. Foto: Vilho Setele, 1912.
38. Tīklu būda. Lūžņa. Foto: Vilho Setele, 1912.
39. Tīklu būda. Miķeļtornis. Foto: Vilho Setele, 1912.
40. Vējdzirnavas. Pitrags. Foto: Vilho Setele, 1912.
41. Tīklu būda Jauciemā. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
42. Lūžņas ciems. Foto: Vilho Setele, 1912.
43. Sīkraga ciems. Foto: Lauri Ketunens, 1920.

ZVEJNIECĪBA

Kurzemes piekrastē zvejoja siļķes, brētliņas, butes un mencas. Siļķes un brētliņas zvejoja ar tīkliem un murdiem agrā pavasarī un rudenī. Butes zvejoja ar vadiem galvenokārt vasarā. Vadam bija lielais un mazais spārns. To galos bija piestiprināti velkamie koki, pie kuriem bija piesietas garas velkamās virves. Spārna aizmugurē kā gremds bija piestiprināts akmens. Pie virvēm piestiprinātie biedēkļi lika butēm atrasties starp velkamajām virvēm. Zemajā piekrastes ūdenī iespiestās butes izcēla ar žebērkli. Mencas galvenokārt ķēra ar āķiem, nārstojošas mencas - ar tīkliem.
Butes tīrīja un sālīja. Sālsūdenī zivis stāvēja dažas dienas, tad tās izņēma un uzdūra uz kūpināšanas virbiem. Tos pakāra no vecām laivām būvētā kūpinātavā vai agrākos laikos - dūmnamā. Zem virbiem tika iekurta lēna uguns, kuras siltumā un dūmos butes izžāvējās un bija gatavas ēšanai un pārdošanai.

44. Zvejnieki nāk malā. Miķeļtornis. Foto: Vilho Setele, 1912.
45. Bušu dalīšana Miķeļtorņa jūrmalā. Foto: Vilho Setele, 1912.
46. Bušu tīrīšana Miķeļtorņa jūrmalā. Foto: Vilho Setele, 1912.
47. Brants Baumanis tīra butes Kolkā. Foto: Vilho Setele, 1912.
48. Tīrītu bušu sālīšana. Sīkrags. Foto: Vilho Setele, 1912.
49. Kūpināmās butes tiek vērtas uz virbiem. Aizmugurē kūpinātava. Miķeļtornis. Foto: Vilho Setele, 1912.
50. Pēteris Armands un Lība Krinkele ver uz virbiem kūpināmās butes. Lielirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
51. Didriķis Dambergs zvejnieka apģērbā, kurā ietilpst arī priekšauts. Lielirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
52. Siļķu kūpināšanas krāsnis Lūžņā. Foto: Lauri Ketunens 1923.
53. Zvejniecības piederumi. Žebērklis un harpūna. Mencu makšķere ar diviem āķiem un vizuli. Miķeļtornis. Foto: Vilho Setele, 1912.
54. Fricis Kleinbergs zvejnieka apģērbā. Mazirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
55. Zvejnieku laiva žāvē buras Miķeļtorņa jūrmalā. Foto: Vilho Setele, 1912.
56. Laivas un tīkla mērķis. Miķeļtornis. Foto: Vilho Setele, 1912.
57. Tīklu nešana no laivas uz krastu. Lūžņa. Foto: Vilho Setele, 1912.
58. Zvejnieku laivas tiek izvilktas krasta smiltīs paisuma laikā Kolkas valgumā. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
59. Didriķis Dambergs bez priekšauta. Lielirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
60. Tīklu žāvēšana Lūžņas jūrmalā. Foto: Vilho Setele, 1912.
61. Vada virvju žāvēšana. Miķeļtornis. Foto: Vilho Setele, 1912.

DRAVNIECĪBA

Dravniecība lībiešiem bija svarīga vēl 20. gadsimta sākumā. Senāk medus tika vākts no bišu kokos mājojošām bišu saimēm. Bišu koki bija dabiski dobi vai speciāli izdobti koki. Bišu skrejas uz ziemu tika aizklātas. Lībiešu sētu tuvumā novietotie bišu stropi aizvietoja dabīgos bišu kokus 19. gadsimta vidū.

62. Uz ziemu aizklāts bišu koks, kurā ir divas saimes. Foto: Ferdinands Leinboks-Linnuss, 1927.
63. Medus ņemšana no guļstropa. Foto: Ferdinands Leinboks-Linnuss, 1927.
64. Bišu stāvstrops spietošanas laikā. Lielirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
65. Medus vākšana. Lielirbe. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
66. Bišu klēts. Vaide. Foto: Vilho Setele, 1912.
67. Drava. Sīkrags. Foto: Vilho Setele, 1912.
68. Bišu stropi Vaidē. Foto: Ferdinands Leinboks-Linnuss, 1927.
69. Bišu stropi Buku māju augļu dārzā. Lielirbe. Foto: Lauri Ketunens 1923.

DARBS

Līdztekus zvejniecībai un lopkopībai svarīgs iztikas avots bija arī zemkopība. Lībieši par savu zemi ieguvušiem mazzemniekiem kļuva pēc Pirmā pasaules kara. Smilšainajos laukos tika audzēti mieži, auzas, vasaras rudzi un kartupeļi. Ar brūnaļģēm un jūras dūņām mēslotajos laukos labi auga kartupeļi.

Ar izkapti nopļauto labību sasēja kūlīšos. Apžuvušos kūlīšus nogādāja uz riju žāvēšanai uz ārdiem. Pēc tam sausos kūlīšus izklāja uz grīdas. Labību kūla ar spriguļiem vai arī ar diviem trim zirgiem, kurus dzina pa labības klājienu aplī. Vasarājus kūla mīņājot ar kājām. Pēc kulšanas pelavas savāca ar dakšām.
Ar pelavām sajauktos graudus sabēra kaudzē šķūņa atvērto durvju priekšā un vētīja. Gaisa plūsma atšķīra graudus no pelavām.

Laivu būvēšanai izmantoja piekrastes priedes. Zvejas laiva, kuras aprīkojumā ietilpa paceļams un nolaižams masts ar buru un priekšgala buru, atgādināja Igaunijas piekrastes salās lietotās laivas.

70. Vecais Dambergs rijā. Vasarāji tika kulti uz šķūņa grīdas. Kuļot labību, graudi atdalījās no kūlīšiem, kas bija izklāti uz grīdas. Lielirbe. Foto: Lauri Ketunens, 1921.
71. Didriķis Belte pie spīļarkla. Miķeļtornis. Foto: Vilho Setele, 1912.
72. Klāvs Kallmans Tiļļu sētā iejūdz zirgu. Sīkrags. Foto: Vilho Setele, 1912.
73. Augusts Boters jāj. Zem sakām silksnis. Miķeļtornis. Foto: Vilho Setele, 1912.
74. Divzirgu rati. Lielirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
75. Rijas piederumi. Pelavas tika atdalītas no izkultajiem graudiem, svaidot, purinot un vēdinot labību. To darīja ar koka grābekļiem un dakšām un liekšķerēm. Lielirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
76. Mazbeltu saime (Didriķis Leitis ar ģimeni), stādot kartupeļus. Lūžņa. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
77. Vienzirga rati. Priekšējos riteņus savienojoša, vidū grozāma rumba (plāce) ļāva ratus pagriezt. Lielirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
78. Jānis Krišjānis darvo ratu riteņus Draudziņu sētā. Lūžņa. Foto: Vilho Setele, 1912.
79. Laivas būvēšana. Kolka. Foto: Vilho Setele, 1912.
80. Buras lāpīšana Kolkā. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
81. Tīklu llāpīšana Kolkā. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
82. Virves izgatavošana Kolkā. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
83. Aleksis Olmanis, Līna Šulca un Jānis Dambe rāda, kā izgatavojama tauva. Vīrs pa labi padod trīs atsevišķās virves, sieviete tās savij virves tauvā. Vidū esošais vīrs vada tauvas pīšanu. Miķeļtornis – Lielirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
84. Jānis Bertholds rāda, kā ar knaiblēm mīkstināma āda. Knaiblēm ir asmens ar rokturi un apakšdaļā ādas cilpa. Jānis Bertholds nostiepj ādu ar kreiso roku un tur ierīci aiz roktura ar labo roku, bet ādas cilpu stiepj ar labo kāju. Asmens, virzoties uz leju, mīkstina ādu. Vaide. Foto: Vilho Setele 1912.
Zimējums: Ādas mīkstināmās knaibles. Toivo Vuorela, somu tautas kultūra (Suomalainen kansankulttuuri), 1975.

APĢĒRBS UN AUDUMI

Sieviešu tautastērpa vēsturiskās īpatnības

Pēc 18. gadsimta ziņām sievietes lietoja lielu, ar sudraba saktu uz krūtīm saspraužamu villaini. Šāda villaine raksturīga Baltijas zemēm un Somijai, un tās saknes meklējamas jau senvēsturē. Ar villaini, dodoties ārpus telpām, tika pārklāta galva un pleci. 19. gadsimta beigās sieviešu tautastērpā ietilpa balta villaine (kõrtan) un šaursvītroti svārki (trīplimi gūngaseŗk). Svārku svītras bija sarkanas un melnas. Svārku apakšmalu rotāja piešūtas krāsainas lentes. Bez šaursvītrotajiem svārkiem valkāja arī melnus svārkus, kuru apakšmalā bija 3-4 sarkanas svītras.

Precētas sievas pazīmes bija mutes lakats (mundags) un trīsdaļīga aube. Mundags bija garš, šaurs, balts lakats. Tas pilnībā aizklāja zodu un vaigus. Lakats tika sasiets uz pakauša. Par šāda lakata lietošanu ir ziņas no Sāmsalas jau 17. gadsimtā. Trīsdaļīgo aubi šuva no trim auduma gabaliem. Cepures aizmugures daļā greznojumam piešuva auduma rozītes un stikla pērlītes.

Vīrieši un sievietes valkāja no viena ādas gabala izgatavotas pastalas un no kārklu mizām šķērsvirzienā sapītas vīzes. Tādas pašas pastalas izmantoja Igaunijas ziemeļrietumu salās dzīvojušie zviedri. Latvieši, lietuvieši, igauņi un baltkrievi lietoja tādā pašā tehnikā izgatavotas vīzes.

85. Rīgā 19. gadsimta beigās fotografēts lībiešu pāris.
Sievietei ir šaursvītroti svārki, balta villaine, trīsdaļīga aube un vīzes. Vīrieša apģērbs pārstāv seno, lakats - moderno ģērbšanās stilu.
86-87. Lībiešu līgava (no priekšpuses un aizmugures). Kolka.
Līgavas galvā atrodas dabīgu ziedu vainags un līgavas kronis. No kroņa nokarājas daudzas zīda lentes. Uz līgavas pieres ir sarkana matu lente, uz pakauša - divas ausis nosedzošas bizes. Uz līgavas pleciem ir īsa villaine ar sirdsveida rotājumiem. Tērpā ietilpst arī balts priekšauts un svārki, kuru apakšmalā ir dzeltenas, zilas vai sarkanas lentes. Līgavai ir balti pirkstaiņi un zeķes, kājās kurpes uz zemiem papēžiem. Pirkstā ir viens saderināšanās gredzens. Foto: A. O. Heikels, 1902.
88-89. Sieviete jaunas sievas apģērbā (no priekšpuses un sāniem). Lielirbe. Pēc kāzām līgavas kronis tika noņemts. Galvu apsedza ar trīsdaļīgu aubi. Zodu un vaigus apslēpa ar mutes lakatu (mundagu). Otrs lakats tika apsiets ap pieri un sasiets divos mezglos. Jaunas sievas tērpā ietilpa īsa jaka, ap pleciem aplikta villaine, faltēti svārki, balts priekšauts,, baltas zeķes un pastalas. Foto: A. O. Heikels, 1902.
90. Lībiešu vīrietis ar izšūtu krekla augšdaļu. Lūžņa. Foto: Vilho Setele, 1912.
91. Adītas zeķes. Lielirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
92. Mājās austas segas. Mazirbe. Foto: Vilho Setele, 1912.
Zimējums: Līgavas kronis un sievas aube. A.O. Heikel, Die Volkstrachten in den Ostseeprovinzen und in den Setukesien 1909.

CILVĒKU FOTOGRĀFIJAS

No Somijas ieradušies valodas un kultūras pētnieki 20. gadsimta sākumā satika lībiešu krasta ciemos daudzus vecus iedzīvotājus.

MIĶEĻTORNIS
93. Jānis Belte. Foto: Vilho Setele, 1912.
94. Prinča meita Līna Valta ar meitu. Foto: Vilho Setele, 1912.
95. Nēze Apse. Foto: Vilho Setele, 1912.
96. Didriķis Belte. Foto: Vilho Setele, 1912.
97. Pēteris Niklāvs. Foto: Vilho Setele, 1912.
98. Beltu ģimene: Didriķis, Jānis, Līna, Elīza, Milda, Alfrēds, Eduards un Oto. Foto: Vilho Setele, 1912.
99. Divas vecas sievas un bērns. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
100. Divi vīri un meitene. Foto: Lauri Ketunens, 1920.

LŪŽŅA
101. Uldriķis Krišjānis. Foto: Vilho Setele, 1912.

PITRAGS
102. Kurgatu sētas saime, aizmugurē redzamas baptistu baznīcas drupas. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
103. Lībiešu teicēja Marija Šaltjāre. Foto: Lauri Ketunens, 1920.

SAUNAGS
104. Anna Retenberga. Foto: Vilho Setele, 1912.

JAUNCIEMS
105. Koku māju saime. Foto: Lauri Ketunens, 1920.

MELNSILS
106. Andrejs Rozenfelds. Foto: Vilho Setele, 1912.
107. Didriķis Zandmanis. Foto: Vilho Setele, 1912.
108. Vīrs un sieva. Foto: Lauri Ketunens, 1920.

KOLKA
109. Andrejs Hausmanis. Foto: Vilho Setele, 1912.
110. Viktorija Adamkoviča. Foto: Vilho Setele, 1912.
111. Nikolais un Līze Petoki. Foto: Vilho Setele, 1912.
112. Andrejs Štālers. Foto: Vilho Setele, 1912.
113. Līze Dišlere un Ģēde Hausmane. Foto: Vilho Setele, 1912.
114. A. Štālera ģimene. Foto: Vilho Setele, 1912.
115. 110 gadus vecais Andrejs Rozenfelds. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
116. Vecie zvejnieki un Oskars Loritss. Foto: Lauri Ketunens, 1920.

SĪKRAGS
117. Lībieši svētku drānās, muzikants ir latvietis. Foto: Vilho Setele, 1912.
118. Pēteris un Marija Anzenavi, kreisajā pusē Grieta Sproģe ar diviem dēliem. Foto: Vilho Setele, 1912.
119. Breinkopfs ar sievu. Foto: Vilho Setele, 1912.
120. Marija Jakadēla un viņas meita Elza Krona. Foto: Vilho Setele, 1912.
121. Ķērsta Anzenava un Trīne Rumpenberga. Foto: Vilho Setele, 1912.
122. Kersti Volganska, viņas dēls, meita un mazdēls. Foto: Vilho Setele, 1912.
123. Marija Anbanga. Foto: Vilho Setele, 1912.
124. Kapteinis Breinkopfs ar vedeklu un mazbērniem. Foto: Lauri Ketunens, 1921.
125. Divas sievietes. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
126. Vecais Nika. Foto: Lauri Ketunens, 1923.

VAIDE
127. Klāvs Dišlers ar ģimeni: Trīna Dišlere, Līze, Kārlis Zariņš, Jūle un Nika Leimaņi, Mīle, Jānis Bertholds, Elza un Lēna, Kārlis Dišlers, Kārlis Leimanis, Zelma, Milda Zariņa. Foto: Vilho Setele, 1912.
128. Jānis Bertholds ar 9 gadus veco mazdēlu Džemu Bertholdu. Foto: Vilho Setele, 1912.
129. Kristīne Demberga ar ūdens nēšiem. Foto: Vilho Setele, 1912.
130. Elza un Lēna Dišleres. Foto: Vilho Setele, 1912.
131. Bērni. Foto: Vilho Setele, 1912.
132. Žonaku saime. Baltmatainais vīrietis aizmugurējā rindā ir Oskars Loritss. Foto: Lauri Ketunens, 1920.
133. Bēres. Foto: Vilho Setele, 1912.

LIELIRBE
134. Trīna Jeije (Geige). Foto: Vilho Setele, 1912.
135. Pēteris Didriksons un Didriķis Dambergs. Foto: Vilho Setele, 1912.
136. Jānis Rozenfelds ar ģimeni. Foto: Vilho Setele, 1912.
137. Ādamsonu ģimene: Ansis Ādamsons, Lība Ādamsone, Fricis Grīnfelds, Trīna Grīnfelde (dz. Ādamsone), Anna Ādamsone, Mīle Ādamsone, Mīle Grīnfelde, Alfrēds Grīnfelds, Lilija Zandberga, Taldi Zandberga, Līna Zandberga, Ella Ādamsone, Andrejs Ādamsons. Foto: Vilho Setele, 1912.
138. Ādamsonu ģimene no Lielirbes. Foto: Lauri Ketunens, 1920.

MAZIRBE
139. Andrejs, Kristīne un Artūrs Ermanbriki. Foto: Vilho Setele, 1912.

KOŠRAGS
140. Augusts Dišlers. Foto: Vilho Setele, 1912.

LĪBIEŠU NACIONĀLĀ ATMODA UN KONTAKTI AR SOMIEM

141. Lībiešu Savienības (dibināta 1923. gadā) biedri.
Lauri Ketunens un Oskars Loritss rosināja lībiešu sakarus ar radu tautām. Foto: Lauri Ketunens, 1923.
142. Lībieši kora mēģinājumā Sīkragā. Lībiešu koru darbība sākās 1921. gada pavasarī. Foto: Lauri Ketunens, 1923.
143. Somi un lībieši Sīkraga stacijā 1923. gada vasarā.
No kreisās: Lauri Ketunena meita Marjo, Alfreds Breinkopfs, Ketunena mājkalpotāja no Somijas, Breinkopfa kundze, Oskars Cerbahs, Tiļļu Anna, Lauri Ketunena meita Kaiju, aizmugurē Hilja Ketunena. Foto: Lauri Ketunens, 1923.
144. Lībiešu, latviešu un somu jaunieši Sīkragā. Foto: Lauri Ketunens, 1923.


Izstādes sastādītājs - Muzeju departamenta attēlu arhīvs (Museoviraston kuva-arkisto). Somija.
Rokraksts - Marja Lēna Kāsalainena
Noformējums - Maiku Soveri
Tulkojumi/latviski Valts Ernštreits/lībiski Valts Ernštreits/angliski Margita Gailīte
Konsultante: vēsturniece Valda Šuvcāne

Uz sākumu/Fotogrāfijas