LĪVÕD ROVKULTŪR • LĪBIEŠU TAUTAS KULTŪRA • LIIVILÄISTÄ KANSANKULTTUURIA • LIV CULTURE
Windows: Firefox, Internet Explorer Mac OSX: Safari, Firefox Linux: Firefox
In English

LĪVÕD ROVKULTŪR

Fotogrāfijd Kurmō līvõd kilīšt 1902. – 1927. ā.

Līvlizt ātõ amā vežgõrpūoļi Vāldamīersūomõ rov. Ne jelīztõ laigāld Vidūmōl ja Kurmōl. Jedmõl Ežmiz mōīlmasuodā līvlizt vȯļtõ pǟlõ īenõd set kōdtuoistõnõs Kurmō rānda kilās. Ne vȯļtõ: Lūž, Pizā, Īra, Ūžkilā, Sīkrõg, Irē, Kūoštrõg, Pitrõg, Sǟnag, Vaid, Kūolka ja Mustānum. Amād kilād pīliztõ immõr 60 kilomētõrt pitkās ja setmiņ kilomētõrt laigās rāndavīrkizõs, mis lekš lǟnd pūolõ Kurmō amā pūojlimiz tutkāmst – Kūolkast.
Lǟndlīvõd nutīztõ ēntšta rāndalizt  ja idālīvõd - kalāmīed. Līvõ kēļ - rāndakēļ - jagīz ländlīvõd ja idālīvõd murdkõks. Līvõ kīeldõ jemākīelkõks rõkāndõb pāldiņ set kimgõn rištīngtõ, bet 20. āigastsadā īrgandõksõs līvõ kīelkõks rõkāndiz vēl pōrtūontõ rištīngtõ.  Ītizt nimmõ līvli līvlizt īrgiztõ kȭlbatõm pierrõ Ežmiz mōīlmasuodā rovliz virgimiz āigal.

Fotogrāfijd 1 - 144


EKSPEDĪTSIJD

A. J. Sjögren
Sūomõ kīeltieudmīez A. J. Sjögren (1794-1855) eņtš tīekõks tei vāldiž ūd līedpūol līvlizt ja līvõ kīel pēţimizõs. Sjögren kuoŗŗiz līvõ kīel materiālidi ja sēļţiz idālīvõd ja lǟndlīvõd luggõ Kurmōl 1846. ja 1852. āigasts. Juo obbõ līvõ kīel pēţimiz vīžtõ jeddõpēḑõn ka munt kīeltieudmīed, nänt siegās ka profesōrd E. N. Setälä ja Lauri Kettunen. Īdskubs kīeltieudmīekõks līvõd pēţimizõks īrgiztõ jellõm ka etnogrāfõd ja folklōristõd.

A. O. Heikel
1902. āigasts Sūomõ natsionāliz muzej Entogrāfij jag intendant A.O. Heikel eņtš kuolm Vāldamīer provints pēţimiz pierāst mõtõltõd ekspedītsijd āigal käuž ka līvlizt jūs. Ta pēţiz Kurmō pūojlimiz rāndavīrkiz, kus jelīztõ līvlizt, Pizāst (Pissen) leb Īra (Irben) Kūolka (Domesnäs) sōņõ. Heikel fotografīeriz līvõd kuodīdi ja ōriņi. Sīes īž āigal ta kuoŗŗiz līvõd materiālidi Sūomõ natsionāliz muzej pierāst.

E. N. Setälä, E. A. Saarima  ja Vilho Setälä
Helsinki Iļīzskūol sūomõ kīel ja literatūr profesōr (1893-1929) E. N. Setälä käuž eņtš tuioz ekspedītsijs Kurmō līvlizt jūs 1912. āigasts. Setäläks īdskubs tuļtõ ka filolōgij magistr E. A. Saarimaa ja Setälä pūoga Vilho. Magistr Saarimaa kuoŗŗiz folklōrõ. Vilho Setälä tei pägiņ etnogrāfliži fotogrāfijḑi ja līvlizt portretidi.  Ta ūoļikšiz ka iļ kīel nägţimizt kēratimiz pierāst vostõd parlogrāf tīestõ.

Lauri Kettunen ja Oskar Loorits
Tartu Iļīzskūol Vāldamīersūomõ kīeld profesōr (1919-1925) Lauri Kettunen lekš eņtš ežmiz ekspedītsijõ Līvõd randõ 1920. āigasts. Kettunenõks īņõ vȯļ täm Tartu student Oskar Loorits, kis jemīņ äb ku mingi mū kēratiz ilzõ ja āndiz ulzõ līvõ folklōr materiālidi, nänt siegās ka rovlōlidi. Loorits doktōrtīe ”Liivi rahva usund” (‘Līvõ rov uskimi’) tuļ ulzõ 1926. āigasts. Līvõ kīel pēţimiz kūoral Lauri Kettunen fotografīeriz ka līvõd jelāmiz Līvõd rānda kilīš1920., 1921., 1923. ja 1925. āigasts. Kettunen käuž Līvõd rāndas īdtuoistõnõs ekspedītsijs. Täm pēţimizišt pǟgiņd munt materiālõd vailõ sugīztõ ka murdnägţõbõd kog ja līvõ kīel sõnārōntõz.

Ferdinand Leinbock-Linnus
Ēstli etnogrāf, Ēstimō rovmuzej (Eesti Rahva Muuseum)  Etnogrāfliz jag jūodiji Ferdinand Leinbock-Linnus fotografīeriz miedlinkizt pidāmiz Līvõd rāndas 1927. āigasts. Ta kēratiz pēţõmiži iļ kalā ja vējõd vejjimiz Līvõd rāndas ja tei vaļmõks ežmiz film iļ līvlizt.

Fotogrāfijd 1 - 11


ILĀ, ROVST JA KUODĀD

Meŗ, madāli jõugi miernaigā. Vālda-vīrizt mõtsā jūs nūzõbõd kȭnkad, nänt vaisõ īebõd kažžizt vigād ja piškizt jõugizt nūrmõd – seļļi um Kurmō līvõd kilād ilā.

Līvõd kilīš kōrandõd izt ūotõ īdtuoiz ležgõl. Rānda kȭnkad vaisõ eitõd kuodād iz või nǟdõ mīer pūolstõ. Set vālgamōd, võrgõdkuodād ja vabād nägţiztõ kilā paikõ.

Vel 20. āigastsadā īrgandõksõs vaņši līvõd kōrandiš vȯļ nǟdõb leţlizt ja leišõd eitimizvīţõn irdi muini eitimizvīţ. Seļļiz vīţõks um pidtõb”tulkuodā”, mis vȯļ eņtšvīţõ paļkist eitõd kēk. Pȭrand sidāms vȯļ ovātõd põrāndõks ja iļ sīe pitkā vīrba pǟl vȯļ dänktõd kaţļā. Tulkuodās teitõ setmiņ tīedõ – teitõ vȯltõ, piezīztõ piezīdi, tapīztõ lūoimidi, sõvvõ kīetiztõ siemnaigõ ja ka seitõ. Kuod vīrbad pǟl kujāstiztõ lešti, sīļkidi ja brēţliži. Tulkuodā nemē ”põrāndõks kōmaŗ” ei pǟlõ ka vaņši līvõd jelši, missõs vȯļ tubā ja eḑḑitubā. Eḑḑiztubās iz ūo läbbõ, sīesõ vȯļ mō pȭrand, ovātõd põrāndõks ja vīrbad katļā dänktimiz pierāst. Põrāndõkstubā sīes īž āigal vȯļ ka eḑḑitubā. Tubā ōjõ kitīztõ eḑḑiztubā pūolst. Eḑḑiztubā tuoiz pūols vaišti ētiztõ ka tuoiz jelāmiztubbõ. Až vȯļ vajāg jemīņ kūožõ, jellõ sūriņţiztõ eitõs ūd tubā, kēk agā kōmaŗ. Nei jedmiļi põrāndõkstubā sai eḑḑiztubāks jel tuoiz pūols.

Munt kuodād vȯļtõ eitõd jel immõr. Āita vȯļ tīedõd kōdst jagstõ, ja kakš īdtuoiz kūoral eitõd aitõ vȯļtõ īd katūks alā agā se vȯļ ikš eņtšvīţtõ eitõks. Kōdjagliz āita uks vȯļ sīe pitkās kilgs. Taļsõ āinad kīņ jūs vȯļ ka katūksalli, kus pidīztõ rattidi ja regīdi. Sōna vȯļ kouv ležgõl. Rīj vȯļ eitõd ullõpūolõ tarrõ. Rījsõ irdiz rīj kūoral vȯļ ka rījsōrg ja āinad kīņ. Rījsōrg vȯļ kuodā tutkāms ja sīesõ poļtīztõ.

Vaņši līvõd kōrandiš vȯļ kōdpūoļi säddõld katūks. Ōjkõd pǟl tigtõd kautūksaigi ja lǟlamd katūksbāļkid pidīztõ paikõl katūksdēļidi. Katūks pūolst līvõd kōrandõd āt ītizt leţlizt ja amā Mōgõreirōp kōrandõdõks. Kuodād eitiztõ sūrd alīzbāļkõd pǟl kūoḑõn mō pälõ.

Rānda ležgõl vȯļtõ dēļõdõks kattõd kalāmīed võrgõdkuodād. Nēži pierrõ vabād pǟl kūjastimiz paņtõ võrgõd. Vālgamō ležgõl eitõd vabād teitõ pūšti, mis paņtõ pitkīš rīndiš rāndaks ītõ pūolõ.

Fotogrāfijd 12 - 43


VEJJIMI

Kurmō rāndas vejīztõ sīļkidi, brēţliži, lešti ja tūrskidi. Sīļkidi ja brēţliži vejīztõ võrgõdõks ja mȭrdadõks kievād ja sigžõ. Lešti vejīztõ vadādõks amā jemīņ sõvvõ. Vadān vȯļ sūŗ ja piški tībõz. Nänt tutkāms vȯļtõ pūd, mis jūrõ vȯļtõ sidtõd pitkād vadākīedõd. Tībõ tagān svarāks vȯļ sidtõd kiv. Kīedõd jūs vȯļtõ pandõd ǟrmõd, laz liestād pīlõg kīedõd vailõ. Madāliz rāndaviedst lešti nustīztõ ulzõ aņgõks. Tūrskidi amā jemīņ akīztõ ūndadõks, kudābõd tūrskad - võrgõdõks. Lešti rakāndiztõ ja sūoliztõ. Sūoliz vieds kalād pīliztõ setmiņ päuvõ. Siz nēḑi võtīztõ ulzõ ja pīkstiztõ vīrbad pǟlõ. Vīrbad dänktiztõ vanād lōjišt eitõd sovkuodās, bet vel jedmõl - tulkuodās. Vīrbad alā altīztõ vagā tul. Sīe lem ja sovsõ liestād kūjiztõ ja nēḑi võiž sīedõ ja mīdõ.

Fotogrāfijd 44 - 61


MIEDLINKIZT PIDĀMI

Miedlinkizt pidāmi um līvliztõn vȯnd tǟdzi vel 20. āigastsadā īrgandõksõs. Jedmõl mietā kuoŗŗiztõ īrdapūši jellõnõd miedlinkizt aimšti. Īrdapūd vȯļtõ ȭnõd agā ȭnõks tīedõd pūd. Miedlinkizt riekūd tōla pǟl paņtõ vizzõ. Līvõd kōrandõd ležgõl vȯnnõd miedļinkizt tarād tuļtõ īrdapūd azmõl 19.āigastsadā lopāndõksõs.

Fotogrāfijd 62 - 69


TĪE

Vejjimiz ja lūoimõd pidāmiz kūoral tǟdzi kūož līvõd jelāmizõs vȯļ ka mō aŗŗimizõn. Līvlizt saitõ eņtšõn piškiži mōkabālidi pierrõ Ežmiz mōīlmasuodā. Jõugizt nūrmiš kazātiztõ vȯddiŗi, kaggõŗi, sõvrigīdi ja naggiŗi. Mudāks vägtõd nūrmiš jõvīst kazīzt naggõrd.
Vikātõks nītõd viļļõ sidīztõ kubbõ. Pǟva käds kujjõn viļļõ vīžtõ rīj pǟl kujjõm. Sīe pierrõ kujjõ viļļõ paņtõ pȭrand pǟlõ. Viļļõ poļtīztõ kädūdõks agā õbbistõks, kis astīztõ immõr pids mōzõ pandõd viļļõ. Sõvviļļõ poļtīztõ suotkõs jālgadõks. Pȯļtimiz pierrõ agānd kuoŗŗiztõ kubbõ angõdõks. Agāndõks sieggõnd tierād paņtõ īds kubs uks jedsõ ja tūltiztõ. Tūļ lagtiz tierridi agāņist.
Lōjad ētimiz pierāst kȭlbatiztõ piedāgidi. Lōja, missõs vȯļ nustõb pēļ puŗŗõks ja eḑḑizpuŗŗõks, vȯļ pigā seļļi īž nemē Ēstimō rāndakōliš kȭlbatõd lōjad.

Fotogrāfijd 70 - 84


ŌRÕND JA KĀNGAD

Naizt rovōrõnd istōrij pūolstõ.
Neku nägţõbõd 18. āigastsadā tīetõkst, naizt kȭlbatiztõ sūr, õbdiz sõggõlõks rīnda pǟl kubbõ pandõd kȭrtan. Seļļi kȭrtan um lieudtõb Vāldamier mōši ja Sūomõmōl ja sīe jūrd lǟbõd tāgižpēḑõn ežistōrijõ. Kuodāst ulzõ lǟdsõ kȭrtanõks katīztõ pǟdõ ja abīdi. 19. āigastsada lopāndõksõs naizt rovōrõnd vȯļtõ vālda kȭrtan ja trīplimi gūngaseŗk. Gūngaseŗk vīrkizt vȯļtõ punnizt ja mustād. Gūngaseŗk alliz aigās vȯļtõ vermlizt līntad. Trīplimizt gūngaseŗkõd kūoral kȭlbatiztõ ka mustād gūngaseŗkõd, missõn alliz aigās vȯļ 3-4 punnizt lintõ.

Pretsõn naizõn vȯļ mundag ja kuolmkabāli ōbõ. Mundag vȯļ pitkā, ōdõz ja vālda lakāt. Se katīz lõugõ ja pȯskīdi. Mundagõ siḑīztõ kir pǟl. Seļļiz lakāt kȭlbatimizõst ātõ tīetõkst jõvā 17. āigastsadāst Sōrmōld. Ōbõ teitõ kuolmõst kabālst. Sīe taggiz pūolõ umbliztõ kāngast tīedõd rūožidi ja eļmidi.

Mīed ja naizt kāndiztõ īds nōgõ kabālst tīedõd pastāļi ja paj kūoŗist tīedõd vīzidi. Seļļizt īž pastāld kȭlbatiztõ ka Ēstimō Lǟndkōliš jelābõd rūotšõd. Leţlizt, leišõd, ēstlizt ja vāldakrīevõd kȭlbatiztõ seļļiz īž tehnikas tīedõd vīzidi.

Fotogrāfijd 85 - 92


ROVST

Sūomõmōld tunnõd kīel ja kultūr peţijizt 20. āigastsadā īrgandõksõs saitõ līvõd rānda kilīš kubbõ pǟgiņd vanād līvliztõks.

Fotogrāfijd 93 - 108: Pizā, Lūž, Pitrõg, Sǟnag, Ūžkilā, Mustānum
Fotogrāfijd 109 - 126: Kūolka, Sīkrõg
Fotogrāfijd 127 - 140: Vaid, Īra, Irē, Kuoštrõg


LĪVÕD ROV VIRGIMIZĀIGA JA KONTAKTÕD SŪOMÕDÕKS

Fotogrāfijd 141 - 144

Fotogrāfijd 1 - 11/144



Nägţõks kubbõsǟdiji um Muzejd departament fotogrāfijd arhīv (Museoviraston kuva-arkisto). Suomõ mō.
Kežkēra kēratiji:  Marja-Leena Kaasalainen
Ulzõnēmi: Maikku Soveri
Tulkõm: /leţkīelkõks Valt Ernštreit/līvõkīelkõks Valt Ernštreit/engliškīelkõks Margita Gailīte
Konsultant: historik Valda Šuvcāne

144 kuvaa

Windows: Firefox, Internet Explorer Mac OSX: Safari, Firefox Linux: Firefox